Jaunas ortozes abām kājiņām maksā 2500 eiro. Valsts kompensē tikai 120 eiro par vienu ortozi. Ģimenei nav iespēju sakrāt šādu summu, tāpēc Selīnas mamma vēršas palīdzības. **Līdz 21. maijam līdzekļus 8-gadīgajai Selīnai var ziedot, zvanot pa ziedojumu tālruni 90006384. Tāpat jūs varat ziedot jebkurus summu, pārskaitot to ar karti ŠEIT
Selīnai ir 8 gadi. Viņai ir brūnas acis un ļoti zinātkārs skatiens. Māmiņa viņu sauc par savu sirsniņu. Un vēl — par princesi. Mājās, Bauskā, Selīnai ir milzīgs rotaļu lācis, ar kuru kopā viņa katru vakaru aizmieg. Selīna ir apbrīnojami gaiša un skaista meitene. Diemžēl liktenis ir sagatavojis viņai neiedomājami smagus pārbaudījumus.
Lai iepazītos ar Selīnu, mēs devāmies uz Rīgas internātvidusskolu bērniem ar dzirdes traucējumiem, kur meitene mācās 1. klasē. Kopā ar Selīnas māmiņu Kristīni gaidījām, kamēr beigsies mācību stunda. Kad beidzot atskanēja zvans, atvērās durvis un Selīna kopā ar skolotāju ienāca istabā, atplaukstot plašā smaidā. Izrādījās, ka Selīna ir sagatavojusi māmiņai dāvanu Mātes dienā – skaistu kartīti un lapiņu ar uzrakstu “Māmiņ, es tevi mīlu”…
Selīna ir ļoti dzīvespriecīga un darbīga meitene. “Ja nebūtu slimības, viņa noteiktu kļūtu par sportisti,” skumji nopūšas Kristīne. Diemžēl kustēties meitene var tikai, turoties pie speciāla palīglīdzekļa uz ritenīšiem. Kājiņas viņu netur. Savukārt iespēju dzirdēt Selīnai nodrošina īpašs, galvā ievietots implants. Selīnas diagnoze ir spastiskā paraparēze un trešās pakāpes vājdzirdība.
Selīna ir Kristīnes trešais bērns, ilgi gaidītā meitiņa. Ģimenē ir divi jau pieauguši dēli. Kristīne sapņoja par meitu, tāpēc vecāki uztvēra grūtniecību kā dieva dāvanu. Nelaime atnāca negaidīti.
Nelaimes hronika
Kristīne strādāja tirdzniecības tīklā “Narvesen”, vadīja divus veikalus. Kad Kristīne bija 27. grūtniecības nedēļā, viņai divos naktī piezvanīja no policijas – kāds bija izsitis logu un apzadzis veikalu. Kristīni izsauca uz darbu. Kamēr tika sastādīts protokols un apzināti zaudējumi, pienāca rīts. Mājās Kristīne atgriezās tikai 10 no rīta. Iemigt viņa vairs nespēja. Uz stresa fona sākās sarežģījumi un sāpes. Nākamajā dienā māsa tieši no darba aizveda viņu no Bauskas uz Jelgavas slimnīcu.
Jau pēc dienas ārsti atcēla gultas režīmu un atļāva Kristīnei staigāt. Taču sievietei palika sliktāk, bet naktī sākās dzemdību sāpes. Kristīne ar grūtībām piecēlās no gultas un devās meklēt ārstu. Taču ne nodaļā, ne gaitenī neviena nebija. Jūtot, ka dzemdības jau ir sākušās, Kristīne grīļodamās aizgāja līdz dzemdību nodaļai un palūdza dežūrārstu viņu apskatīties. Tā vietā, lai sniegtu palīdzību, personāls viņu sarāja, jo Kristīne, redziet, bija uzdrošinājusies ieiet telpā ar uzrakstu “Nepiederošiem ieeja aizliegta”. Jaunajai sievietei prasīja daudz laika un nervu, lai pārliecinātu personālu, ka viņa dzemdē. Pēc apskates ārsts konstatēja, ka augļūdeņi tiešām jau ir nogājuši…
“Es biju smagā stāvoklī, īsti nesapratu, kas notiek, kad man iedeva parakstīt papīru, ka piekrītu injekcijai, kuru taisa, lai bērnam atvērtos plaušas. Es nezināju, ka šis medikaments aptur dzemdības,” atceras Kristīne. “Pēc tam mani pārveda uz Stradiņu slimnīcu. Tur ārsti pateica, ka lēmums veikt šo injekciju, visticamāk, bijis nepareizs. Dzemdību nodaļā es nogulēju divas nedēļas. Ilgstoši atrodoties bez augļūdeņiem, kas pasargā no infekcijām, meitiņa piedzima 1360 g smaga un inficēta ar meningītu.”
Smagajām dzemdībām sekoja inkubators un antibiotiku kursi, pēc kāda laika Kristīni ar meitiņu pārveda uz Bērnu slimnīcu, kur viņas pavadīja trīs mēnešus… **Bērnu izrakstīja ar virkni smagu diagnožu un norīkojumu obligāti pārbaudīt redzi un dzirdi. Mazuļiem antibiotiku lietošana pirmām kārtām skar tieši šos orgānus**.
Par laimi, ar redzi viss izrādījās kārtībā, taču pārbaudē Dzirdes centrā tika konstatēts, ka meitenei ir piektā vājdzirdības pakāpe. Tiesa, vēlāk noskaidrojās, ka bērns tomēr spēj nedaudz dzirdēt. Kad Selīnai bija 9 mēneši, Kristīne pamanīja, ka brīžos, kad viņa dzied šūpuļdziesmu, meitene reaģē uz māmiņas balsi, pagriežot uz viņas pusi galviņu.
Pēc pamatīgākas izmeklēšanas Selīnai tikai diagnosticēta trešā vājdzirdības pakāpe. Pērn, pēc ārstu ieteikuma Selīnai tika veikta operācija, ievietojot galvā implantu. Meitene, septiņus gadus nodzīvojot absolūtā klusumā, beidzot varēja sadzirdēt skaņas un sāka mācīties runāt. Tas nebija viegls ceļš, taču šodien Selīna runā ļoti raiti, lai gan ar grūtībām, jo ne visas skaņas izdodas izrunāt pareizi. Taču tas ir tikai laika jautājums.
Kārtējais pārbaudījums
Selīnai ir divi vecākie brāļi. Vienmēr līdzās ir arī mīļotā māmiņa. Tētis ir spiests doties peļņā uz ārzemēm, lai uzturētu ģimeni. Viņam reti izdodas izrauties uz mājām, un Selīnai tie vienmēr ir svētki. Kad mēs pajautājām Selīnai, par ko viņa sapņo, meitene kautrīgi piekļāvās māmiņai un klusi nočukstēja: lai tētis ātrāk atbrauktu.
Stāstot par savu dzīvi, Kristīne nespēj novaldīt asaras. ”Es visu laiku domāju, par ko manai meitiņai sūtītas šīs nelaimes un bēdas … Taču izrādījās, ka tās vēl nav visas ciešanas…”
2012.gada vasarā, kad mazā Selīna gulēja Gaiļezera slimnīcas rehabilitācijas nodaļā, viņa ar roku aizķēra blakus viņas barošanas krēsliņam stāvošās tējkannas vadu, aplejot sevi ar verdošu ūdeni. Šo dienu Kristīne vēl joprojām atceras ar šausmām un asarām. “Bija pārkāpti absolūti visi drošības tehnikas noteikumi. Tējkannas tur vispār nedrīkst izmantot, turklāt tās vāciņš bija salauzts…”
Selīna guva smagus apdegumus – bojāti bija vairāk nekā 40 procenti no ķermeņa. Reanimācijas ārsti, runājot ar Kristīni, nedeva nekādas cerības, jo nereti arī 20 procenti apdegumu ir nesavienojami ar dzīvību. Selīnai pārstāja funkcionēt visi orgāni, tajā skaitā arī sirds. Divas nedēļas meitene pavadīja komā. Taču ārstiem, par laimi, izdevās viņu izglābt, un Selīna izdzīvoja. Meitenei tika veiktas četras ādas transplantācijas operācijas. Tad sekoja nebeidzami rehabilitācijas kursi – katrus trīs mēnešus.
Katru gadu plastiskās ķirurģijas nodaļā Selīnai tiek veikta plastiskā operācija, nomainot deformēto ādu. Taču meitene aug, un priekšā viņu sagaida smags ceļš – plastiskās rekonstrukcijas un estētiskās ķirurģijas operācijas.
“Slimnīcā tika veikta šī notikuma izmeklēšana. Taču vainīgie saņēma tikai nelielu naudas sodu 230 latu apmērā. Mums ar vīru nebija ne laika, ne spēka nodarboties ar vainīgo meklēšanu un sodīšanu… Mēs bijām šokā, domājām tikai par to, lai meitiņa izdzīvotu, darījām visu iespējamo…” stāsta Kristīne. Tiesa, Selīnas tētis uzrakstīja sūdzību ombudsmenim, taču ar to pagaidām viss ir beidzies.
Kam nepieciešama palīdzība
Par spīti visam, Selīna ir ļoti dzīvespriecīga meitene. Mīlīga un ļoti sabiedriska. Turoties pie saviem ratiņiem, viņa burtiski lido pa koridoriem. Un visu laiku apskauj māmiņu. Selīna mums pastāstīja, ka viņas mājās Bauskā dzīvo veseli trīs kaķi – Bucis, Bella un Poga. Kā arī trīs suņi – Lola, Flēra un Tinkis. Mēs uzzinājām arī to, ka Selīnai ļoti garšo konfektes, viņai patīk meistarot kleitas Bārbijām, zīmēt un, neraugoties uz problēmām ar dzirdi, viņa labi dzied.
Kristīnei nepieciešams atbalsts, lai iegādātos Selīnai speciālas ortozes abām kājiņām. Meitene ļoti grib iemācīties patstāvīgi stāvēt un staigāt. Selīnai ir smaga gurnu un pēdu spastika un deformācija, tāpēc ortozes viņai ir ļoti vajadzīgas. Valsts apmaksātās ortozes ir ražotas Latvijā, tās ne tikai nepalīdz, bet pat izraisa sāpes. “Tie ir divi cietas plastmasas gabali, kurus ir grūti uzvilkt uz kājām, tie noberž līdz asinīm un saspiež pirkstiņus. Pie pirmās iespējas Selīna cenšas tās novilkt. Katru reizi tās ir asaras – manas un Selīnas. Tā mēs mocījāmies tikmēr, kamēr tās nepalika mums par mazu. Un es sāku meklēt citas iespējas,” stāsta Kristīne.
Ārstu-ergoterapeitu Filipu Bernadski Kristīne uzskata par savas ģimenes sargeņģeli. Dakteris Bernadskis ir Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības vadītājs, strādā ar paraolimpiešiem rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Kad Kristīne vērsās pie Filipa Bernadska pēc palīdzības, viņš uzaicināja viņas uz SIA DDA Orthopaedics un palīdzēja izvēlēties Selīnai atbilstošākās ortozes, lai tās neierobežotu kustības un pareizi fiksētu kājiņas un locītavas. Dakteris Bernadskis pat bija atbraucis ciemos uz Bausku, lai konsultētu māmiņu.
Jaunas ortozes abām kājiņām maksā 2500 eiro.** Valsts kompensē tikai 120 eiro par vienu ortozi. Ģimenei nav iespēju sakrāt šādu summu, tāpēc Kristīne vēršas pie nevienaldzīgiem cilvēkiem pēc palīdzības.
“Iepazīstoties ar Selīnas un mammas traģisko stāstu neviens nevar palikt vienaldzīgs. Vienlaikus ir milzīgs rūgtums par gadījumiem, kad bērniņš cieš pieaugušo bezatbildības rezultātā. Vainīgie nav palīdzējuši, nav centušies savu kļūdu izlīdzināt. Vecāki to ir atstājuši pagātnē, veltot visus savus spēkus Selīnas atveseļošanai. Taču mēs visi, saslēdzot savus spēkus, noteikti varam šo atbalstu sniegt, nodrošinot ne tikai nepieciešamās ortozes, bet vismaz vienu kārtīgu rehabilitācijas kursu,” atzīmē labdarības fonda BeOpen valdes locekle Ingrīda Šmite. “Viena kursa aptuvenā izmaksa ir 2000 EUR, un šāds Selīnai ir nepieciešams reizi pusgadā,” piebilst Ingrīda Šmite.
Līdz 21. maijam līdzekļus 8-gadīgajai Selīnai var ziedot, zvanot pa ziedojumu tālruni 90006384
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Selīnai speciālu ziedojumu kontu.
Bankas rekvizīti ziedojumiem:
Labdarības fonds BeOpen
Reģistrācijas nr. 50008218201
Bankas konts: LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Maksājuma mērķis: Zaļā lampa, atbalsts Selīnas Skudras rehabilitācijai.
Tāpat jūs varat ziedot jebkurus summu, pārskaitot to ar karti [ŠEIT](https://www.beopen.lv/lv/donation?projectId=206&title=Za%C4%BC%C4%81%20lampa «»)
No ziedojumiem netiek ieturēta nekāda komisijas maksa. Visa summa pilnā apmērā tiks novirzīta jaunu ortožu apmaksai un Selīnas rehabilitācijai.
Klausieties labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 16.00. Raidījumu vada žurnālistes Olga Avdeviča un Rita Troškina.
