“Ventas Balss” korespondente, Baltkrievu ansambļa “Žuravinka” dalībniece Jelena Naruševiča pati gribēja apgūt latviešu valodu, pat vēl Padomju laikos. Par to viņa pastāstija radio “Baltkom” ēterā.

“Man, vispār, patīk un padodas svešvalodas. Es labi atceros, kad uzrakstiju savu pirmo rakstu Ventspils avīzei, tad tā saucas “Padomju Venta”, tagad tas ir “Ventas balss”. Es arī vēlējos pati to iztulkot. Tas, protams, bija naivi, bet es bruņojos ar vārdnīcām un mēģināju. Nekas man nesanāca, bet velme apgūt latviešu valodu palika”, – teica Naruševiča.

Pēc viņas teikta, apgūt valodu viņai palīdzēja draugi un kolēģi.

“Nepieciešamība pēc tā radās, kad valstī tika pieņemts valsts valodas likums. Un man, kā žurnalistam, vajadzēja apgūt latviešu valodu trešās, augstākās, kategorijas līmenī. Es saku apmeklēt dažādus kursus, bet jāpasaka, ka tolaik labu kursu pieaugušājiem nebija. Bet tomēr ar vairāku cilvēku palīdzību man sanāca iemācīties valodu, kaut arī gramatika nedaudz klibo un akcents palika. Taču es visus saprotu un visi saprot mani”, – sacija Naruševiča.

Tomēr viņa saprot tos, kam nepilsoņu insitūts liekas nepareizs.

“Es ļoti labi apzinājos, ka, ja es palikšu šeit, man būs jāapgūt latviešu valoda un ar laiku jāpieņēm pilsonība. Nebija tā, ka es atbraucu, un uzreiz sākās cīņa par neatkarību. Biju šeit jau nodzīvojusi četrus gadus. Man, laikam, bija psiholoģiski vieglāk kārtot eksāmenu uz pilsonību, nekā tiem, kas piedzima šeit. Jo viņi šeit nodzīvoja savu dzīvi un uzskatija Latviju par savu dzimteni. Man tas likas loģiski, bet es saprotu tos cilvēkus, kas šeit piedzima, bet tik un tā, viņim vajadzēja kārtot eksāmenus. Laikam, viņiem varēja piešķirt to automātiski, kā, piemēram, Lietuvā”, – teica Naruševiča.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu kontrole saturu atbild SIA RNR LTD.

#mazakumtautības #SIF_MAF2020