Pianiste, Hermaņa Brauna fonda vadītāja Inna Davidova iemācijas latviešu valodu jau, kad bija pieagusi. Bet tas notika ļoti ātri.
«Ar latviešu valodu man bija diezgan tradicionāli. Macijos es krievu skolā, mūzikas stundas mums bija sadalītas pa valodām. Tas pats bija arī koledžā un konservatorijā. Tāpēc ar latviešu valodu bija diezgan tālas attiecības, es sapratu. bet nerunāju», — stāstā Davidova.
«Tie, kas ar mani runā tagad, netic, ka tas nav tā no bērnības. Vispār, nopietna saprašana, ka man jāzin šī valoda, pie manis atnāca 1993.-1994. gados, kad mēs strādājam pie operas «Burvju flauta». Tur strādāja daudz latviešu mūziķu no Latvijas Nacionālās operas. Un man bija neērti ar viņiem runāt krieviski», — turpina pianiste.
«Man gribējas runāt latviski, un tas ļoti ātr aizgāja, es pat nepamaniju. Un jau pēc gada es brīvi runāju, un pat galvā iekši netulkoju atpakaļ uz krievu. Domāju, ka vide bija divvalodīga, un tas krita uz pareizo pamatu», — teica Davidova.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Mazākumtautības saturu atbild SIA RNR LTD.
#mazakumtautības #SIF_MAF2020
