Piezvanot pa ziedojumu tālruni 90006384 (1,42 eiro par zvanu), jūs palīdzēsiet 13 gadus vecajam Artūram Morītim apmaksāt kompresijas vesti un labās rokas kompresijas piedurkni.
Pārskaitīt jebkuru summu var šeit
Labdarības fonds BeOpen ir gatavs organizēt ziedojumus un palīdzēt veikt apmaksu par speciālo SPIO tērpu, kas jāpasūta pēc individuāliem mēriem klīnikā Vācijā.
Ikviens, kas ir gatavs palīdzēt Artūram, tiek aicināts veikt ziedojumu:
Labdarības fonds BeOpen
Reģistrācijas numurs 50008218201
Konta nr LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Maksājuma mērķis: Zaļā lampa, palīdzība Artūram Morītim
3. jūnijā Artūram palika 13 gadi. Dažas dienas iepriekš mēs bijām pie viņa ciemos. Tajā dienā Artūra mammai piezvanīja skolotāja un paziņoja, ka dēls ir pārcelts piektajā klasē. Šī ziņa Ilonuiepriecināja līdz asarām. Zēnam, kurš pārcietis trīs insultus un ik dienu cīnās ar to sekām, tie ir milzu panākumi. Savukārt mammai — kā saņemt goda rakstu un medaļu par izturību un neatlaidību.
Tomēr viss varēja būt daudz skumjāk, ja vien Ilona nebūtu ziedojusi sevi visu, lai dēlam nodrošinātu normālu dzīvi. Pēc trešā insulta ārsti gatavoja mammu ļaunākajam: zēns nevarēšot ne staigāt, ne runāt. Tagad Artūrs staigā — lai gan ar ortozēm, tomēr patstāvīgi. Mācās parastā skolā — īpaši Artūram patīk matemātika. Patlaban puisis lasa grāmatu par Pinokio. Tāpat viņš var simtiem reižu skatīties animācijas filmiņas par Šreku. Vēl Artūram patīk krāsot — nevis zīmēt, bet tieši krāsot, izmēģinot visdažādākos krāsu salikumus. Viņam ir lieliska krāsu izjūta. Attēla kontūras uzzīmē skolotājs — tas tādēļ, ka viena roka Artūram nefunkcionē, bet otra ir ļoti vāja, un zīmēt ar zīmuli vai flomāsteru puisim ir ļoti grūti. Toties ar otiņu — ļoti patīk.
Un vēl viņam ārkārtīgi patīk jūra — vienkārši sēdēt un skatīties.Vasarā staigāt gar jūru gan viņš nevar, jo ortozes būs pilnas ar smiltīm… Dažkārt Artūrs ar mammu aizbrauc uz lidostu, tāpat vien — lai vērotu, kā paceļas un nolaižas lidmašīnas. Zēna mīļākā dziesma ir par debesīm — tā ir Prāta Vētras “Debesis iekrita Tevī”:
Debesis iekrita, debesis iekrita Tevī
Krita ar sauli tās, sauli, ko citiem reiz devi.
Artūrs saka, ka šīs rindiņas rakstītas par viņa mammu Ilonu. Bet varbūt arī par labāko draudzeni Lindu, kuragrūtos brīžos sniedz lielu atbalstu. Ar Lindu viņš draudzējas no pirmās klases. Tagad viņi mācās katrs savā skolā, taču regulāri sazvanās un lūdz, lai brīvdienās mammas aizvestu viņus vienu pie otra ciemos.
Vispār Artūru mēs pazīstam jau 2 gadus. Kad viņam bija 10, ar programmas “Zaļā lampa” palīdzību tika vākti līdzekļi nopietnai ārstnieciskajai rehabilitācijai pēc insulta. Pa šo laiku Artūrs izaudzis par veselu galvas tiesu, gandrīz panākot mammu, un ticis pie brillēm (viņam attīstījusies tuvredzība). Straujās augšanas dēļ labā ķermeņa puse, kas pēc insulta bija paralizēta, attīstās lēnāk nekā kreisā. Īpaši jūtami tas skar roku — tā neklausa, nokarājas un ir nepareizi izgriezusies. Artūram tas jākompensē ar kreiso roku, kas ir daudz spēcīgāka. Sekas var būt ļoti smagas. Lai izvairītos no sāpēm un tālākas rokas deformācijas, ārsti iesaka nēsāt īpašu atbalstošu SPIO tērpu — vesti un kompresijaspiedurkni, kas fiksē roku. Tādi palīglīdzekļi ir jāpasūta pēc individuāla mēra Vācijā. Lai varētu samaksāt par kompresijas tērpu, mamma vērsās pēc palīdzības labdarības fondā BeOpen.
Artūrs un Ilona dzīvo kopā ar vecmāmiņu un vectētiņu parastā dzīvoklī Purvciemā. Mamma velta visu savu dzīvi, lai atrastu piemērotus speciālistus un rehabilitācijas metodes. Kopš brīža, kad ar Artūru notika nelaime, tā ir viņas pamatnodarbošanās — skola, ārsti, rehabilitācijas kursi, logopēdi, ergoterapeiti, masāžas…
Ilona bieži iztēlojas, kāds būtu Artūrs, ja varētu pagriezt atpakaļ laiku un izmainīt notikušo. Puisēns piedzima spēcīgs un veselīgs un pēc Apgara skalas saņēma visaugstāko vērtējumu — “desmitnieku”. Artūram vēl nebija pusgada, kad viņam naktī pēkšņi kļuva slikti. Ātrā palīdzība aizveda viņu uz slimnīcu, kur nedēļu ārstēja vīrusu. Tikai vēlāk veica magnētisko rezonansi galvai, un tomogrāfija uzrādīja insultu.
Izrādījās, ka puisēnam ir reta asinsvadu patoloģija. Taču tad mamma vēl nenojauta, cik pārbaudījumu viņas dēlam būs jāiztur, lai izdzīvotu un tiktu uz kājām. Stundu vēlāk Artūru operēja — viņš bija pirmais pacients, kam tik mazā vecumā galvā tika ievietots šunts. Toreiz viņš ātri atlaba.
Otrais insults Artūram bija divarpus gadu vecumā, un tam atkal sekoja operācija. Operāciju zālē Artūru skāra trešais insults. Puisēnu izglāba, tomēr ķermeņa labā puse palika paralizēta. Neviena cita saslimšana nespēj tik īsā brīdī iznīcināt cilvēka apziņu, atmiņu, intelektu un spēju kustēties, kā to dara insults… Pēc izrakstīšanās no slimnīcas Artūram bija atkal kā zīdainim jāmācās no jauna turēt galvu, sēdēt, celties kājās un spert pirmos soļus, turklāt viņš bija zaudējis spēju runāt.
Artūrs kopā ar mammu ir sasniedzis lieliskus rezultātus. Ja Ilona nebūtu tik apņēmīga un pat spītīga, iznākums būtu pavisam cits.
Zēna labā roka nefunkcionē, tāpēc Ilona pārmācīja puisi par kreili — viņš iemācījās rakstīt ar kreiso roku. Artūram ir kaligrāfisks rokraksts — tas tāpēc, ka katra līnija, katrs izliekums ir jātrenē stundām ilgi, līdz to var uzrakstīt automātiski. Pat tāds sīkums kā aizvilkt jakas rāvējslēdzēju Artūram ir liels sasniegums.
Zēna istabā veselu plauktu aizņem rotaļu zvēriņi. Tie ir Artūra “pacienti”. No agras bērnības puiša mīļākā rotaļa ir “slimnīca”, jo ārstu kabinetos viņš pavadījis lielāko daļu savas dzīves. Plīša pelēm un zaķiem viņš veic injekcijas, liek pārsējus, kompreses un sistēmas un mēra temperatūru… Puisis pats stāsta, ka grib kļūt par ārstu. “Tad lai ir plastikas ķirurgs — lai mamma būtu vienmēr jauna!” smejas Ilona un tūdaļ piebilst: “Bet, ja nopietni, manas lielākās bailes ir par to, kas ar viņu notiks, kad manis vairs nebūs. Tāpēc es cenšos izdarīt visu, lai viņš atlabtu un spētu pats par sevi parūpēties. Bez manis viņam nav neviena, uz ko paļauties.”
Ar procedūrām, kas tādiem bērniem pienākas bez maksas, ir par maz. “Ja es nelūgtu palīdzību un Artūrs saņemtu tikai valsts apmaksāto rehabilitāciju, viņš nedz staigātu, nedz runātu. Pilnīgi noteikti.” saka Ilona. “Diemžēl viss, kas attiecas uz veselību, mūsu valstī ir ļoti dārgi. Tāpēc es nolēmu lūgt palīdzību cilvēkiem.”
Fizioterapeite Egija Bidiņa, kas strādā ar Artūru no agras bērnības un kuru Ilona uzskata par viņu ģimenes eņģeli, viennozīmīgi uzstāj, ka puisim vajadzīga kompresijas veste un piedurkne. Tās ļoti atvieglotu viņam dzīvi, samazinātu sāpes un novēstu deformāciju, kas saistīta ar ātro augšanu.
Darba dienās Ilona no rīta līdz vakaram ir aizņemta, darbojoties ar dēlu, bet nedēļas nogalē viņa strādā. Draudzene viņu pieņēma darbā kafejnīcā — viņas maiņas ir brīvdienās un svētku dienās, kad Artūrs var palikt mājās ar vecvecākiem. “Uz darbu es dodos kā uz svētkiem. Tas man atvēris durvis uz citu dzīvi,” atzīst Ilona.
Vecgada vakarā, kad pēdējie apmeklētāji bija atstājuši kafejnīcu un Ilona jau grasījās slēgt durvis, no ielas kafejnīcā ieskrēja kaķis — balts ar rudiem un melniem plankumiem. Tobrīd Ilona bija ļoti nomākta, jo Artūram bija negaidīti sākušās epilepsijas lēkmes. (Vecākiem tas ir neiedomājams pārbaudījums, taču tā ir cita tēma, pie kuras šoreiz nekavēsimies.) Ilona bija dzirdējusi ticējumu: ja Jaungada naktī atnesot mājās trīskrāsainu kaķi, mājās ienāk veiksme un laime. Atstāt kaķi kafejnīcā Ilona nedrīkstēja, bet izdzīt uz ielas nespēja — ārā valdīja pamatīgs sals… Tā Jaungada naktī viņu mājās parādījās Mikijs. Esam pārliecināti, ka šis gads Ilonai un Artūram tiešām būs veiksmīgs. Turklāt mēs varam mazliet palīdzēt.
Piezvanot pa ziedojumu tālruni 90006384 (1,42 eiro par zvanu), jūs palīdzēsiet 13 gadus vecajam Artūram Morītim apmaksāt kompresijas vesti un labās rokas kompresijas piedurkni.
Pārskaitīt jebkuru summu var šeit
Labdarības fonds BeOpen ir gatavs organizēt ziedojumus un palīdzēt apmaksāt speciālo SPIO tērpu, kas jāpasūta pēc individuāliem mēriem klīnikā Vācijā. SPIO tērpam, ceļa un uzturēšanās izdevumiem kopā nepieciešami 3600 EUR.
Ikviens, kas ir gatavs palīdzēt Artūram, tiek aicināts veikt ziedojumu:
Labdarības fonds BeOpen
Reģistrācijas numurs 50008218201
Konta nr LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Maksājuma mērķis: Zaļā lampa, palīdzība Artūram Morītim
Programma «Zaļā lampa», kas veltīta tiem, kam steidzami nepieciešama palīdzība, notiek katru otrdienu radio Baltkom ēterā .
Tāpat tajā tiek stāstīts par cilvēkiem, kas šo palīdzību sniedz.
Raidījumu vada žurnālistes Olga Avdeviča un Rita Troškina.
Programma notiek sadarbībā ar BeOpen.lv. BeOpen ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kuras galvenā darbības joma ir labdarība. Šīs organizācijas speciālisti palīdz noskaidrot katra raidījuma tēmu – mērķi, kam tiek vākti ziedojumi konkrētajā nedēļā.
