Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķu svarīgu lietu nodaļas prokurore Velta
Zaļūksne, kura izmeklē naudas pazušanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
(KNAB), noliedz, ka pazudušie naudas līdzekļi būtu ieguldīti nekustamajos īpašumos, cerībā
tos vēlāk pārdot dārgāk. Laikrakstam Latvijas Avīze viņa atklāj, ka kriminālprocesā
iesaistītajai KNAB slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai par drošības
līdzekli lems tuvākajās dienās, bet šīs nodaļas speciālistam Jānis Imšam piemērota policijas
uzraudzība.V. Zaļūksne laikrakstam apstiprināja, ka liela daļa no «„pazudušās“» naudas
figurējusi krimināllietās kā lietiskais pierādījums: banknotēm bija norakstīti numuri, un šādas
naudas iztērēšana nozīmēja to, ka tiesai pazudis lietiskais pierādījums.
«Ja krimināllietas materiāliem pievienotu citas banknotes, kaut ar tādu pašu nominālu,
bet ar citiem numuriem, tā būtu pierādījumu viltošana, ko varētu konstatēt gan tiesa,
gan advokāti. Būtībā ar šādu piesavināšanos var vēl līdz tiesai „«aprakt»“ jebkuru
kukuļošanas lietu,» raksta Latvijas Avīze.Prokurore norāda, ka pazudušajai naudai nav arī
nekāda sakara ar pirms gada atsavinātajiem 200 000 latiem no Valsts ieņēmumu
dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja un ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča
šķirtās sievas Ināras Vilkastes. Tomēr atbilst patiesībai fakts, ka šādai summai uzlikts arests
kriminālprocesa ietvaros par «„naudas atmazgāšanu“». V.Zaļūksne gan laikrakstam nekonkretizēja,
cik kriminālprocesu ietvaros ir «„naudas iztrūkums“».